top of page
Acs2022-08-18 15.34.43 -.png

TĪKLENES DISTROFIJA

TREŠĀ BIEŽĀKĀ VECUMA ACU KAITE AIZ KATARAKTAS UN GLAUKOMAS, KURAS DĒĻ DAUDZI ZAUDĒ REDZI!

TĪKLENES DISTROFIJA
JEB MĀKULAS DEĢENERĀCIJA

Cilvēka spēju redzēt nodrošina sarežģīta redzes sitēma. Tīklene, kas ir acs iekšējais apvalks, īsteno attēla uztveri un analīzi.  Tās centrā ir vieta, kuru sauc par mākulu, kas ir atbildīga par centrālo redzi,  kurai pateicoties mēs varam  lasīt, veikt precīzus un sīkus darbus. Savukārt pārējā tīklene atbild par sānu jeb perifēro redzi, tā ir jutīga uz samazinātu gaismu un nodrošina redzi tumsā. Mākulai labas redzes nodrošināšanā ir primāra nozīme. Ja mākulā ir sākušies traucējumi, kas saistīti ar audu barošanos, konstatē mākulas distrofiju. Tā vistiešākajā veidā ir saistīta ar acs novecošanos, to veicina  dažādi  vielmaiņas traucējumi  un ārējās vides kaitīgo faktoru ietekme.

Tīklenes vecuma distrofijai ir divas formas – sausā un mitrā. Biežāk sastopama ir pirmā – tā ir labvēlīgāka, attīstās pakāpeniski un lēnāk, nekā mitrā distrofijas forma. Slimnieka sūdzības nav izteiktas, parasti tās ir par neskaidrāku un blāvāku redzi. Dažkārt sūdzību nav vispār – izmaiņas apskatē konstatē tikai ārsts. Slimības attīstības gaita ir atkarīga no vairākiem faktoriem, bet, ja tā progresē, traucējumi pakāpeniski paliek jūtamāki.

To īpaši neārstē, taču uzmana, vai nepāriet mitrajā, kas ir daudz nopietnāka kaite.


Mitrās distrofijas gadījumā izmaiņas kombinējas ar tūsku (acs audos uzkrājas šķidrums) un bieži vien šim procesam seko patoloģiska asinsvadu ieaugšana zem mākulas. Saaugušie asinsvadi laika gaitā izveido membrānu. Asinsvadu ieaugšanas gadījumā, sūdzības var būt par blāvu plankumu, kas traucē redzi gan tuvumā, gan tālumā.


Mitrās formas gadījumā ievērojami pasliktinās redze – acu priekšā parādās tumšs plankums, nav iespējams skaidri saskatīt cilvēku sejas un sīkas detaļas, kropļojas līnijas, līgojas rūtiņas, priekšmeti izskatās šķībi, tekstā pazūd burti, taču, pagriežot galvu, var izdoties atrast acs vietu, ar kuru var redzēt labāk. Izmaiņas novēro arī krāsu redzē – tās kļūst blāvākas.

AR KO ŠĪ TĪKLENES DISTROFIJA VAR BEIGTIES?

Neārstējot mitro formu, iespējams zaudēt centrālo redzi.


Pie šīs slimības redze netiek zaudēta pilnībā, jo kaut nedaudz saglabājas perifērā redze, taču cilvēks vairs nespēj atpazīt sejas, nevar lasīt, nevar vadīt automašīnu un, ja tīklenes distrofija ir apjomīga, kļūst arī grūti sevi apkopt. Tomēr, ievērojot ārsta ieteikumus, slimību vairāk vai mazāk var apturēt.

TĪKLENES DISTROFIJAS DIAGNOSTIKA

  1. AMSLERA TĪKLA TESTS  - mājas apstākļos izpildāms paštests. (skat. zemāk)

  2. Vizīte pie kvalificēta acu ārsta, kurš var izmeklēt acs iekšējās struktūras.

  3. Optiskā koherentā tomogrāfija (OCT) - izmeklējums, kura laikā tiek iegūti tīklenes šķērsgriezuma attēli, acij pat nepieskaroties.

  4. Fluorescentā angiogrāfija - izmeklējums ar kuru nepieciešamības gadījumā tiek novērtēts acs asisnsvadu stāvoklis.

TĪKLENES DISTROFIJAS RISKA FAKTORI

Galvenie mākulas deģenerācijas cēloņi ir:

  • iedzimtība,

  • asinsrites un vielmaiņas traucējumi,

  • tā sauktais oksidatīvais stress, kad acij pietrūkst skābekļa,

  • kā arī paaugstināts asinsspiediens,

  • augsts holesterīna un cukura līmenis asinīs,

  • ar piesātinātajiem taukiem bagāts uzturs,

  • liekais svars un mazkustīgums.


Tīklenes distrofijas attīstību rosina smēķēšana, kas izraisa asinsvadu sašaurināšanos un pasliktina acu apasiņošanu, kā arī ilgstoša uzturēšanās saulē bez saulesbrillēm.


Vielmaiņas pasliktināšanos tīklenē rosina vairogdziedzera kaites, cukura diabēts un citas endokrīnās slimības, kā arī autoimūnas saslimšanas.
 

TĪKLENES DISTROFIJAS ĀRSTĒŠANA

Atšķirībā no kataraktas, kad duļķaino lēcu nomaina ar mākslīgo un redze atgriežas, cilvēkam ar tīklenes distrofiju redzi atjaunot, kāda tā bija, nav iespējams. Šīs slimības ārstēšana ar katru gadu arvien vairāk attīstās un parādās jaunas, inovatīvas metodes. Galvenās ir intravitreālas injekcijas, vairāku veidu lāzerterapija, fotodinamiskā terapija, intraokulārās lēcas Shariot Macula Lens (SML) implantācija.

SLIMĪBA PALIEK JAUNĀKA

Ar vecumu saistītā Tīklenes  distrofija parasti tika novērota pacientiem sākot ar 60 gadu vecumu, tomēr pēdējo gadu tendences liecina, ka šī slimība paliek aizvien jaunāka un to konstatē arī piecdesmitgadniekiem. Gadījumos, ja slimniekam ir katarakta, dažkārt līdz tās izoperēšanai distrofijas (un arī citu acu slimību) radītos redzes traucējumus nejūt, tos pamana tikai pēc operācijas.

VECUMS NAV
ŠĶĒRSLIS

Pacienta vecums nav iemels, lai samierinātos ar redzes kvalitātes zudumu. Pareizi piemeklētas brilles kopā ar individuāli piemeklētu lupu var uzlabot  redzi tuvumā. Ja ir diagnosticēta distrofija (bez tūskas), ārstējošais ārsts var kontrolēt pacienta asinsspiedienu, lipīdu daudzumu, jānozīmē uztura bagātinātāji, kas satur antioksidantus, luteīnu, zeaksantīnu. Ieteicams ēst pēc iespējas vairāk melleņu, jo mellenēs ir vielas, kas nepieciešamas mākulai. Var arī izvēlēties lietot uztura bagātinātājus ar melleņu ekstraktu.


Ja pastāv aizdomas, ka varētu būt asinsvadu ieaugšana vai tūska, jāveic speciāli tīklenes asinsvadu izmeklējumi ar kontrastvielu, kas palīdz laikus konstatēt patoloģiskās izmaiņas.

 

JĀUZMANĀS ARĪ SPĒKA GADOS

Tīklenes centrālo distrofiju, kas nav saistīta ar vecumu  novēro arī gados jaunākiem pacientiem, īpaši pēc 40 gadu robežas pārkāpšanas. Biežāk šī liksta piemeklē  vīriešus.  Nereti skarta ir viena acs.  Var sākties pēc ilgstoša stresa, traumas, pēc pārslimotām vīrusu saslimšanām, pēc ilgstošas sauļošanās, ja acis nav pienācīgi bijušas sargātas, pēc solārija apmeklējuma, ja netiek izmantotas aizsargbrilles. Samērā bīstama nodarbe var izrādīties arī skatīšanās uz sauli – piemēram, saules aptumsuma laikā. Šie apstākļi var provocēt centrālās serozās makulopātijas rašanos, kā sekas var būt acs distrofija. Ja acs ir cietusi, jāveic angiogrāfija un pēc tam jāizdara atbilstoša lāzerterapija.

 Izpildi Amslera tīkla TESTU 

 Tas palīdzēs izšķirties, cik
steidzami ir jāvēršas pie ārsta, lai konsultētos par acu veselību. 

Kā to darīt?

Lai izpildītu testu, to ir nepieciešams lejuplādēt un izdrukāt 100% izmērā (10x10cm).

(Drukāts tests pieejams arī žurnāla "Mājas viesis" 

2.-15.jūnija Nr.11 izdevuma 50.lapaspusē)
 

Turiet testu ~30cm attālumā, izmantojiet labu apgaismojumu un brilles (ja lietojat).

Aizklājiet vienu aci, aplūkojiet rūtiņu tīkla zīmējumu un atbildiet uz sekojošiem
jautājumiem:

1. Vai centrā redzams punkts?
2. Vai redzamas visas lapas malas?
3. Vai visas līnijas ir taisnas un rūtiņas vienādas?
4. Vai rūtiņu tīkla zīmējums ir pilnīgs, skaidrs, bez defektiem?


Atkārtojiet testu, aizklājot arī otru aci.

Screenshot (2705)_edited.jpg

Ja Jūsu atbildēs ir kaut viens NĒ, jums ir redzes izmaiņas, kuras ir nepieciešams pārbaudīt, veicot papildus izmeklējumus pie kvalificēta acu ārsta. 

Jums ir jāgriežas pie acu ārsta un jāpārbauda acu veselības stāvoklis arī tad, ja:

  • Jums iepriekš ir konstatēta kāda tīklenes problēma;

  • Kādam Jūsu ģimenes loceklim ir tīklenes distrofija;

  • Jums ir diabēts;

  • Jums ir asinsvadu problēmas.

Piesakoties uz acu veselības pārbaudi Acu veselības dienu 55+ ietvaros, acu veselības diagnostika ir bez maksas.

(nākošā Acu veselības diena 55+ Acu veselības centrā - 01/10/2022)

Uzzini vairāk www.acuarsts.lv vai piesakies šeit: https://ej.uz/acuveselibasparbaude

bottom of page