top of page

TĪKLENES DISTROFIJA

TREŠĀ BIEŽĀKĀ VECUMA ACU KAITE AIZ KATARAKTAS UN GLAUKOMAS, KURAS DĒĻ DAUDZI ZAUDĒ REDZI!

TĪKLENES 
DISTROFIJA,

jeb mākulas deģenerācija

Cilvēka spēju redzēt nodrošina tīklene (acs iekšējais apvalks).  Tās centrā ir vieta, kuru sauc par mākulu, kas ir atbildīga par centrālo redzi,  kurai pateicoties mēs varam  lasīt, veikt precīzus un sīkus darbus. Savukārt pārējā tīklene atbild par sānu jeb perifēro redzi, tā ir jutīga uz samazinātu gaismu un nodrošina redzi tumsā. Mākulai labas redzes nodrošināšanā ir primāra nozīme. Ja mākulā ir sākušies traucējumi, kas saistīti ar audu barošanos, konstatē mākulas distrofiju. Tā vistiešākajā veidā ir saistīta ar acs novecošanos, to veicina  dažādi  vielmaiņas traucējumi  un ārējās vides kaitīgo faktoru ietekme.

Ar ko šī TĪKLENES 
DISTROFIJA var beigties?

Neārstējot mitro formu, iespējams zaudēt centrālo redzi.

Pie šīs slimības redze netiek zaudēta pilnībā, jo kaut nedaudz saglabājas perifērā redze, taču cilvēks vairs nespēj atpazīt sejas, nevar lasīt, nevar vadīt automašīnu un, ja tīklenes distrofija ir apjomīga, kļūst arī grūti sevi apkopt. Tomēr, ievērojot ārsta ieteikumus, slimību vairāk vai mazāk var apturēt.

 

TĪKLENES DISTROFIJA diagnostika

  • AMSLERA TĪKLA TESTS  - paštests

  • Optiskā koherentā tomogrāfija- iegūst tīklenes šķērsgriezuma attēlus, acij pat nepieskaroties.

Tīklenes vecuma distrofijai ir divas formas – sausā un mitrā. Biežāk sastopama ir pirmā – tā ir labvēlīgāka, attīstās pakāpeniski un lēnāk, nekā mitrā distrofijas forma. Slimnieka sūdzības nav izteiktas, parasti tās ir par neskaidrāku un blāvāku redzi. Dažkārt sūdzību nav vispār – izmaiņas apskatē konstatē tikai ārsts. Slimības attīstības gaita ir atkarīga no vairākiem faktoriem, bet, ja tā progresē, traucējumi pakāpeniski paliek jūtamāki.

To īpaši neārstē, taču uzmana, vai nepāriet mitrajā, kas ir daudz nopietnāka kaite.

Mitrās distrofijas gadījumā izmaiņas kombinējas ar tūsku (acs audos uzkrājas šķidrums) un bieži vien šim procesam seko patoloģiska asinsvadu ieaugšana zem mākulas. Saaugušie asinsvadi laika gaitā izveido membrānu. Asinsvadu ieaugšanas gadījumā, sūdzības var būt par blāvu plankumu, kas traucē redzi gan tuvumā, gan tālumā.

Mitrās formas gadījumā ievērojami pasliktinās redze – acu priekšā parādās tumšs plankums, nav iespējams skaidri saskatīt cilvēku sejas un sīkas detaļas, kropļojas līnijas, līgojas rūtiņas, priekšmeti izskatās šķībi, tekstā pazūd burti, taču, pagriežot galvu, var izdoties atrast acs vietu, ar kuru var redzēt labāk. Izmaiņas novēro arī krāsu redzē – tās kļūst blāvākas.

TĪKLENES DISTROFIJAS riska faktori

Galvenie makulas deģenerācijas cēloņi ir iedzimtība, asinsrites un vielmaiņas traucējumi, tā sauktais oksidatīvais stress, kad acij pietrūkst skābekļa, kā arī paaugstināts asinsspiediens, augsts holesterīna un cukura līmenis asinīs, ar piesātinātajiem taukiem bagāts uzturs, liekais svars un mazkustīgums.

Tīklenes distrofijas attīstību rosina smēķēšana, kas izraisa asinsvadu sašaurināšanos un pasliktina acu apasiņošanu, kā arī ilgstoša uzturēšanās saulē bez saulesbrillēm.

Vielmaiņas pasliktināšanos tīklenē rosina vairogdziedzera kaites, cukura diabēts un citas endokrīnās slimības, kā arī autoimūnas saslimšanas.

 Izpildi Amslera tīkla TESTU 

 Tas palīdzēs izšķirties, cik
steidzami ir jāvēršas pie ārsta, lai konsultētos par acu veselību. 

Kā to darīt?

Lai izpildītu testu, to ir nepieciešams lejuplādēt un izdrukāt.


Turiet testu ~30cm attālumā, izmantojiet labu apgaismojumu un brilles (ja lietojat).

Aizklājiet vienu aci, aplūkojiet rūtiņu tīkla zīmējumu un atbildiet uz sekojošiem
jautājumiem:

1. Vai centrā redzams punkts?
2. Vai redzamas visas lapas malas?
3. Vai visas līnijas ir taisnas un rūtiņas vienādas?
4. Vai rūtiņu tīkla zīmējums ir pilnīgs, skaidrs, bez defektiem?


Atkārtojiet testu, aizklājot arī otru aci.

Lejupielādē un izdrukā testu šeit:

Screenshot (2705)_edited.jpg
bottom of page